background
logotype
image1 image2 image3

Jāņarāmis - Līgatne

Gauja no Jāņrāmja līdz Līgatnei 16h\2dienas

„Jāņarāmis” Šī apmetne atrodas Gaujas labajā krastā, ceļa Cēsis – Rāmnieki – Valmiera malā ar ērtām piebraukšanas iespējām autobraucējiem. Ūdenstūristi šeit var beigt vai arī sākt ceļojumu. Līdz nākamajai apmetnei “Priedulājs” ir 2,5km.

Pa ceļam pārvaramas Rāmnieku krāces, apskatāms Rāmnieku tilts un senā pārceltuves vieta. Šajā vietā ir 347,8km no Gaujas iztekas un 108,1km līdz ietekai jūrā. Aptuveni pusotru kilometru no „Jāņarāmja”, kreisajā pusē, garas attekas galā paslēpušās Ramatu klintis. Tā ir viena no varenākajām smilšakmens sienām Gaujas senielejā ar vairākām nišām un avotiem. Šī vieta nav labiekārtota un nav pielāgota apmeklētāju apskatei.

„Priedulājs” Līdz nākamajai apmetnei „Lenči” ir 3km.

Aiz apmetnes nākamajā līkumā, kreisajā pusē, tālāk no krasta, mežā slejas Pieškalu iezis jeb Ērgļu klinšu turpinājums. To vieglāk sasniegt, braucot tālāk pa Gauju, līdz Ērgļu (Ērģeļu) klintīm. Līkumā paveras vairāk nekā 500m gara, vienlaidus smilšakmens siena. Klinšu apkārtne ir labiekārtota, te ir ierīkotas ainaviskas takas, kāpnes, skatu laukumi, stāvie krasti nožogoti ar barjerām.

“Lenči” „Lenču” apmetne iekārtota labajā pusē, uz stāva Gaujas krasta. Lai izkāptu, jāpabrauc uz priekšu, jo apmetne ir ļoti gara – pietiek vietas gan auto, gan ūdenstūristiem. Līdz nākamajai apmetnei „Lenčupe” ir 1,3km.

Senāk te bijusi pārceltuve, tā sauktais “Lenču rāmis”. Labajā pusē Lenčupes ieteka, lejpus apmetnei divas lielas, ar mežu apaugušas salas.

„Lenčupe” Dodoties lejup, nonākam „Lenčupes” apmetnē, turpat blakus – labajā pusē – Gaujā ietek arī pati Lenčupe. Līdz nākamajai apmetnei "Cēsis" ir 2,2km.

Pēc nepilniem 2km labajā krastā atrodas Raiskuma jeb Lieplejas krogs. Pa taku var nokļūt līdz Raiskuma jeb Sarkanajām klintīm un papildināt ūdens krājumus no Rūcamā avota. Virs klintīm slejas Gleznotāju kalns.

 „Cēsis” Šī apmetne atrodas lejpus Cēsu jeb Raiskuma tilta Gaujas labajā krastā. Te var ērti piebraukt ar automašīnām un ielaist upē laivas. Apmetni apsaimnieko tūrisma firma un tā parasti tiek izmantota ceļojuma beigšanai vai sākšanai.

500m aiz tilta ir „Cīrulīšu” pludmale ar telšu kempingu. „Cīrulīšos” var noorganizēt ekskursijas uz Cēsīm, iznomāt laivas un velosipēdus, kā arī izmantot virkni citu tūrisma pakalpojumu. Pa taku var nokļūt līdz „Cīrulīšu” klintīm.

Kvēpene” Apmetne "Kvēpene” atrodas Gaujas labajā krastā, no tās līdz Gaujas ietekai jūrā ir 91,8 km. Līdz nākamajai apmetnei “Briedīši” ir 4,1 km.

Kvēpene ir ievērojama ar vairākiem apskates objektiem. Netālu ir Rūsiņa kalns, Kvēpenes pilskalns, kura pamatu veido smilšakmens klints – Kvēpenes iezis. Pa taku var nokļūt līdz alai un avotiņam ar garšīgu ūdeni. Blakus bijušajai mežsarga mājai „Kvēpenes” nogāzē kuplo viens no dižākajiem Latvijas ozoliem.

Briedīši” Aiz diviem lielajiem, gandrīz 90 grādu leņķa līkumiem kreisajā krastā, iepretim Vēverlīcim ir Briedīšu iezis, ko ieteicams apskatīt no upes, jo objekts nav labiekārtots un nav pielāgots apmeklētājiem.

Puskilometru aiz „Briedīšiem” kreisajā pusē Gaujai pievienojas Amata, pēc brīža labajā pusē redzams Edernieku iezis, bet kreisajā Leimaņu iezis, labajā pusē Ķūķu iezis un Ķūķu krāces. Šeit ir plūstošās smiltis, straumes veidotas bedres, kurās var iegrimt. Nav ieteicams peldēties.

Apmetne "Briedīši" atrodas Gaujas labajā krastā. Divus kilometrus aiz "Briedīšiem" atrodas ūdenstūristu apmetne "Ķūķu iezis".

"Ķūķu iezis" Zaļā apmetne „Ķūķu iezis” atrodas Gaujas kreisajā krastā. Apmetnē vienlaicīgi var apmesties ap 20 cilvēku. Šeit aizliegts atstāt atkritumus un kurināt ugunskurus! Zaļā tūristu apmetne ir īpaši norādīta un speciāli iekārtota Gaujas NP apmeklētāju apmešanās un atpūtas vieta ārpus blīvi apdzīvotām teritorijām bez ugunskura kurināšanas iespējām, kas nav paredzēta piebraukšanai ar transportu, izņemot velosipēdus. Līdz apmetnei „Skaļupe” ir 3,9km.

Skaļupe” Apmetne atrodas Gaujas labajā krastā. Līdz nākamajai apmetnei „Katrīna” ir 4,5 km, bet līdz Līgatnes pārceltuvei – aptuveni viens kilometrs.

Gaujas labajā krastā slejas Līņu klintis (pēc tuvējo māju nosaukuma), tām pretī Enkurakmens iezis, kas savu nosaukumu atguva tikai 2007. gadā. Līdz tam kartēs klints nosaukuma vispār nebija. Kreisajā krastā Skaļupes ieteka un rehabilitācijas centrs „Līgatne”, veikals, autobusa pietura.

Gaujas kreisajā krastā stalti slejas varenais Spriņģu jeb Līgatnes iezis. Klintis ērti apskatāmas no upes, to apkārtne nav speciāli labiekārtota un nav pielāgota apmeklējumam. Netālu Gaujas kreisajā pusē ietek Līgatnes upe.

Līgatnes pārceltuve daudziem ceļotājiem ir maršruta beigu punkts vai sākums, jo šeit var ērti piebraukt un laivas izcelt vai ielaist Gaujā. Šeit ir arī informācijas stends. Izkāpjot upes kreisajā krastā, pavisam drīz var nokļūt Līgatnē, bet labajā pusē ceļš ved uz Straupi.

Pie Līgatnes pārceltuves Gaujas kreisajā krastā atrodas Kanoe kempings, kur iespējams apmesties un izmantot inventāra nomas pakalpojumus.

Informācija no www.latvia.travel

2017  PLOSTI GAUJĀ